30. novembrī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Fridriha Eberta fonda pārstāvniecību Baltijas valstīs organizēja darbu tiesību forumu, kurā diskutēja par ekskluzīvām arodbiedrību tiesībām, inovatīvu sociālo dialogu, koplīgumu pārrunu brīvību.
Forumu atklāja LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Latvijā ir izvērsts un institucionāli stiprs trīspusējais sociālais dialogs. LBAS ir pārliecināta, ka tikpat stipram ir jābūt arī divpusējam sociālajam dialogam – gan uzņēmumu, gan nozaru līmenī. Praktiski tas nozīmē to, ka ir jāveido elastīgākas darba attiecības, kurās līdzsvarojas mehānismi darba ņēmēju un darba devēju interešu saskaņošanai. Vienlaikus ir būtiski jāpaaugstina darbinieku darba samaksa un sociālās garantijas, nostiprinot uzņēmēju konkurētspēju un eksportspēju.”
Foruma pirmās daļas tēma bija “Inovatīvs sociālais dialogs – ieguvumi darbiniekiem un darba devējiem”.
Dr. Irēna Liepiņa, LSAB prezidente un LBAS priekšsēdētāja vietniece akcentēja: lai spēcinātu sociālo partneru lomu Latvijā ir nepieciešamas īpašas (ekskluzīvas) tiesības. Attiecībā uz darbinieku interesēm, ir pierādīts, ka arodbiedrībām ir ekskluzīvas tiesības uz sociālo dialogu, darba ņēmēju (biedru) pārstāvību un koplīgumu slēgšanu. Ja netiek līdzsvarotas darba devēju un darbinieku intereses, ir vērojama darbaspēka aizplūšana no valsts. Šobrīd esam zaudējuši jau ap 10% no darbaspēka. Risinājums ir darbinieku iesaiste sociālajā dialogā un koplīgumu slēgšana, kas paredz labākas sociālās garantijas strādājošajiem nekā likumā. Koplīgumi Latvijā aptver 14-16% % strādājošo, bet Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) ir atzinusi, ka koplīgumiem jāaptver vismaz 60% no strādājošajiem. I. Liepiņa atzina, ka koplīgums vislabākais veids, kā iesaistīt darbiniekus strādāt ar lielāku atdevi un radīt augstāko pievienoto vērtību, sabalansējot darbinieku un darba devēju intereses. Ieguvēji no koplīguma ir arī darba devēji – apliecinot sociāli atbildīga darba devēja tēlu un saņemot apliecinājumu nestreikot no darbinieku puses, kamēr tiek pildīts koplīgums. Latvijā darba devējs var saņemt nodokļu atlaidi koplīgumā noteiktajam “labumam” – ēdināšanai darba vietā, – šo nodokļu atlaižu grozu plānots paplašināt. Vēl LBAS priekšsēdētāja vietniece savā prezentācijā analizēja tēmu – koplīgumam jāattiecas uz arodbiedrības biedriem vai visiem darbiniekiem? Latvijā ir nostiprinājies erga omnes princips, ka koplīgums attiecas uz visiem strādājošajiem uzņēmumā, lai gan arī pēc pašreizējās likumdošanas ir iespējams to daļēji attiecināt tikai uz biedriem. Šis jautājums ir atvērts.
Irēnas Liepiņas prezentāciju “Arodbiedrību ekskluzīvās tiesības” skatiet šeit.
KOPLĪGUMS – EKSKLUZĪVI TIKAI BIEDRIEM?
Par Lietuvas pieredzi koplīgumu piemērošanā arodbiedrību biedriem dalījās Evelina Šilinytė, Lietuvas Arodbiedrību konfederācijas (LPSK) juriste. Pagājušajā gadā Lietuvā stājās spēkā jaunais Darba kodekss, kurā ir noteikts, ka darba koplīgums var attiekties gan tikai uz biedriem, gan uz visiem darbiniekiem. Šo normu, ka koplīgums attiecas tikai uz biedriem, var piemērot tikai uzņēmuma ietvaros, nav regulējuma, ka var paplašināt koplīgumu nozares un nacionālajā līmenī. Darba devēji ne vienmēr vēlas piedalīties koplīgumu pārrunās, ja koplīgums attiecas uz arodbiedrību biedriem. Situācija gan atšķiras privātajā un publiskajā sektorā. Publiskajā sektorā, piemēram, skolu direktori labprāt akceptē koplīgumu pārrunas, ja koplīgums attieksies tikai uz biedriem. Pēc jaunā Darba kodeksa stāšanās spēkā Lietuvā tika noslēgti jauni 10 nozares koplīgumi. Par to, ka koplīgumi attiecas tikai uz biedriem – arī iekšēji Lietuvas arodbiedrībās viedokļi dalās, jo šī tiesību norma spēkā ir neilgu laiku un nav arī tiesu prakses. Kļūda saistībā ar Darba kodeksa pieņemšanu ir tāda, ka informēšanas funkcija tika atdalīta no koplīguma pārrunām. To vērtēs nākotnē – 2020.gadā.
Ronald Janssen, OECD Arodbiedrību Konsultāciju komitejas (TUAC) tautsaimniecības politikas konsultants, sniedza prezentāciju par koplīgumu maksu. Eksperts atzina, ka tā ir dilemma – attiecināt koplīgumu uz visiem, vai tikai uz biedriem. OECD valstīs ir dažādas koplīgumu sistēmas, arodbiedrības biedru skaits ir samazinājies, bet, piemēram, Islandē tie ir 94% no strādājošajiem. Arī Beļģijā arodbiedrības biedru skaits ir audzis. Latvijā koplīgumu pārklājums un biedru skaits procentuāli ir vienāds. OECD pārstāvis akcentēja vairākus principus saistībā ar koplīgumu attiecināšanu uz biedriem. Ja arodbiedrības biedram ir lielāka alga, to var traktēt kā nevienlīdzīgu attieksmi. Konsultants uzsvēra, ka pamatā tas nebūtu pieļaujams. Tāpēc ir svarīgi stiprināt arodbiedrību, motivēt darbiniekus iestāties, lai biedru pārstāvība būtu vismaz 51%, jo, ja biedru skaits ir zem 51%, tad netiek nodrošināta pilnvērtīga arodbiedrību iesaiste. OECD atzīst, ka ir sarežģīta situācija, ja arodbiedrības pārstāv tikai biedrus, nevis sabiedrību kopumā, – jo ir jāveic sarunas par visiem darbiniekiem. Savukārt, ja arodbiedrības vienojas par visiem darbiniekiem, tad rodas “zaķi” (free-rider), kas nav biedri, bet gūst labumu. Ja apskatām arodbiedrību darbību, kā tās risina šo dilemmu un piesaista jaunus biedrus, tad ir vairākas pieejas. Apsveicams ir Islandes modelis, kur Darba likumā noteikts darba devēju pienākums atvilkt koplīguma maksu 0,7-1% no algas katram darbiniekam. Ja darbinieks nevēlas būt arodbiedrības biedrs, tad arodbiedrība var atbrīvot no šiem maksājumiem. Eksistē arī tā saucamais “closed shop” modelis, kad prioritāri darba devējs pieņem darbā arodbiedrības biedru. Motivēt var ar tā saucamo Gentes valstu sistēmu – arodbiedrība var izmaksāt bezdarbnieka pabalstus un uzturēt kontaktu ar tiem, kas zaudē darbu, un vienlaicīgi darbiniekiem ir jāmaksā biedra nauda arodbiedrībai. Tāpat var tikt paplašināts arodbiedrību funkciju skaits. Ir piemēri, kad darba devējs gada beigās arodbiedrību biedriem izmaksā prēmijas. OECD pārstāvis secināja, ka šis nav viegls jautājums, ir jāizmanto dažādi pamudinājumi, lai būtu aizvien vairāk arodbiedrību biedru.
vairāk: http://www.lbas.lv/news/1732
Šajā vietnē var iepazīties bukleta “Arodbiedrību ekskluzīvās tiesības un koplīgumu pārrunu brīvība” elektronisko versiju: